Lietojumprogrammā, kas jau izmanto Azure IoT Python SDK, izvēlieties MQTT transportu un tā starpniekservera opcijas kopā. Šī konfigurācija izvēlas MQTT pār WebSockets:

proxy = ProxyOptions(proxy_type='HTTP',
                     proxy_addr='203.0.113.10', proxy_port=8080)
client = IoTHubDeviceClient.create_from_connection_string(
    connection_string, websockets=True, proxy_options=proxy
)

Klases nāk no SDK dokumentētās saskarnes. Norādiet ierīces savienojuma virkni, izmantojot lietojumprogrammas slepeno konfigurāciju, un aizstājiet piemēra starpniekservera galapunktu. Publiski sasniedzamam IoT Hub galapunktam, kur atļauti publiski starpnieki, HTTP starpniekserveru saraksts piedāvā kandidātus HTTP resursdatoram un portam; apstipriniet, ka pakalpojums atļauj maršrutu uz galamērķi. Tās ir skaidras SDK opcijas; pārlūkā strādājošs starpniekserveris vai vispārīgs operētājsistēmas iestatījums neizveido ierīces klienta maršrutu.

Skatiet ProxyOptions atsauci izvēlētajam starpniekservera tipam. Tā atšķir HTTP, SOCKS4 un SOCKS5 laukus un dokumentē tipam raksturīgu lietotājvārda/paroles darbību, tostarp HTTP ierobežojumus. Lauka klātbūtne negarantē visus autentifikācijas mehānismus.

Starpniekservera konts un ierīces identitāte autorizē dažādus posmus. Noraidīta starpnieka apmaiņa var pārtraukt savienojumu pirms brokera novērtē ierīces akreditācijas datus. Izvēloties WebSockets, arī starpniekservera galamērķa un piekļuves ierobežojumi paliek spēkā.

Pierakstiet izvēlēto transportu, galamērķi un pirmo neizdevušos posmu. SDK klientam, starpniekservera ieviešanai un atļautajam maršrutam jāsakrīt; ne veiksmīgs pārlūka pieprasījums, ne vispārīgs apgalvojums, ka SOCKS pārvadā jebkuru protokolu, nenodrošina šo saderību.

Saistītie raksti