SSH pārsūtīts ports ne vienmēr ir SOCKS starpniekserveris
Pirms lietotnes konfigurēšanas atšķiriet fiksētu lokālo SSH pārsūtīšanu no dinamiska SOCKS klausītāja.
Jūs izveidojat SSH tuneli, ievadāt 127.0.0.1 un tā portu pārlūka starpniekservera iestatījumos, un nekas neielādējas. Klausītājs var darboties pilnīgi pareizi. Varbūt tas vienkārši gaida nepareizu datu plūsmas veidu.
| Pārsūtīšana | Ko sūta lokālā lietotne | Galamērķa izvēle |
|---|---|---|
-L | Mērķa pakalpojuma parastais protokols | Fiksēts SSH komandā |
-D | SOCKS sarunas, pēc tam lietotnes datu plūsma | Pieprasīts no SOCKS klienta |
Vienam tīmekļa serverim šī ir fiksēta pārsūtīšana:
ssh -N -L 127.0.0.1:9080:web.example.com:80 [email protected]Apmeklējiet http://127.0.0.1:9080/ kā tīmekļa vietni. Neatzīmējiet portu 9080 kā SOCKS: tas pārsūta baitus vienam komandā nosauktajam tīmekļa serverim. Vietnes atvēršana ar citu resursdatora nosaukumu var ietekmēt arī tās virtuālo mitināšanu, novirzīšanu vai sīkfailus.
SOCKS klausītāja gadījumā forma mainās:
ssh -N -D 127.0.0.1:1080 [email protected]Konfigurējiet lietotni izmantot SOCKS adresē 127.0.0.1:1080. Šīs adreses ievadīšana tieši pārlūka adreses joslā nosūta tīmekļa pieprasījumu SOCKS klausītājam, vēl viena protokolu neatbilstība.
OpenSSH rokasgrāmata dokumentē abas formas. Ir noderīgs izņēmums: esoša HTTP starpniekservera pārsūtīšana ar -L rada lokālu portu, kas runā HTTP starpniekservera protokolā, jo tā fiksētais galamērķis pats ir HTTP starpniekserveris. Pakalpojums tālajā galā nosaka, kas pieder pie fiksētas pārsūtīšanas. Esoša starpniekservera pārsūtīšana caur SSH saglabā šī starpniekservera protokolu un kontu.