Traceroute uz ārēju adresi neņem vērā jūsu pārlūka HTTP starpniekservera iestatījumus. Tas izseko savu zondējumu uzvedību IP līmenī.

Skaidrs tiešais starpniekserveris pieņem lietotnes savienojumu un izveido turpmāku savienojumu. Tāpēc ceļš no pārlūka līdz starpniekserverim un ceļš no starpniekservera līdz galamērķim atšķiras no parasta zondējuma, kas nosūtīts tieši uz galamērķi.

Jūs nevarat saskaitīt parādītos maršrutētājus un secināt, ka HTTP starpniekservera nav, jo nav papildu nepazīstama lēciena. Trūkstošas atbildes, tuneļi, filtrēšana un cits zondējuma protokols šo secinājumu vēl vairāk ierobežo.

Izmantojiet traceroute tam ceļa jautājumam, ko tas patiešām uzdod. Lai noteiktu lietotnes starpniekservera maršrutu, pārbaudiet tās faktisko starpniekservera izvēli un savienojuma apmaiņu, pēc tam salīdziniet ar paredzētā starpnieka ierakstiem, kur tie ir pieejami.

Novērota izejas adrese iezīmē vēl vienu noderīgu robežu, bet joprojām neuzskaita visus starpniekus. Starpniekserveru ķēde ir lietotnes līmeņa izkārtojums; ar TTL ierobežoti zondējumi nav universāls veids, kā to rekonstruēt.

Saistītie raksti