.NET Framework lietojumprogrammai reģistrējiet starpniekservera moduli sadaļā configuration/system.net/defaultProxy:

<defaultProxy>
  <module type="Company.Network.RoutingProxy, Company.Network" />
</defaultProxy>

Pirmais nosaukums ir tips, bet otrais ir tā montāžas identitāte, nevis DLL ceļš. Montāža un atkarības jāielādē saskaņā ar parastajiem lietojumprogrammas noteikumiem.

Pārbaudiet divus vārtus. Pirmkārt, izpildlaikam jāizveido publisks tips, kas ievieš IWebProxy, izmantojot konstruktoru bez parametriem. Saglabājiet iekšējos izņēmumus no ielādes vai konstruēšanas kļūdām; tie ir pirms jebkura starpniekservera TCP savienojuma. Darbvirsmas izlaidumam apstipriniet, ka reģistrācija ir sasniegusi izvietoto izpildāmā faila konfigurāciju. Ar ClickOnce salīdziniet būvēto, publicēto un instalēto .exe.config. Klašu bibliotēkas App.config parasti nekonfigurē tās resursdatora procesu.

Otrkārt, pieprasījumam jāizmanto šī noklusējuma vērtība. Skaidra starpniekservera piešķiršana var to aizstāt, un cita HTTP steks var nelasīt šo konfigurācijas modeli. Moduļa iekšienē GetProxy un IsBypassed nepieciešami konsekventi lēmumi, ar absolūtu starpniekservera URI, kas izmanto pareizo shēmu un portu.

Padariet konsekventu arī akreditācijas datu uzvedību. Getter, kas izveido iekodētu kontu un ignorē savu setter, var izjaukt vēlāku konfigurāciju pat pēc veiksmīgas ielādes.

Šis ir .NET Framework uzturēšanas mehānisms. Pašreizējā .NET izmantojiet tīkla klienta atbalstīto starpniekservera konfigurāciju, nevis gaidiet, ka šī vecā system.net reģistrācija pārvaldīs katru HttpClient.

Saistītie raksti