Vai autoritatīvie DNS žurnāli var atklāt starpniekservera lietotāja sākotnējo IP?
Interpretējot DNS privātuma testu, atdaliet starpniekservera HTTP izejas adresi, rekursīvā atrisinātāja DNS vaicājuma adresi un neobligāto klienta apakštīkla informāciju.
Autoritatīvs DNS serveris parasti saņem vietnes vaicājumu no rekursīvā atrisinātāja. Tāpēc vaicājumu žurnāla avota IP bieži norāda tieši šo atrisinātāju, kamēr vietnes HTTP savienojums nāk no priekšējā starpniekservera.
Unikāls resursdatora nosaukums, kas piesaistīts vienai apmeklējuma reizei, var sasaistīt DNS vaicājumu un tīmekļa pieprasījumu. Tomēr tas nemaina to, kura iekārta faktiski sūta vaicājumu autoritatīvajam serverim.
Šis atrisinātājs var piederēt apmeklētāja interneta pakalpojumu sniedzējam, publiskam DNS pakalpojumam, starpniekservera tīklam vai citam pārsūtošam atrisinātājam. Atšķirīga adrese no HTTP izejas ir cita novērojuma punkta pierādījums, nevis automātisks pierādījums apmeklētāja precīzajai sākotnējai IP.
Ir izņēmumi. Apmeklētājs pats var uzturēt rekursīvu atrisinātāju, un EDNS Client Subnet var atklāt informāciju par klienta tīklu. Precizitāte atkarīga no tā, kas faktiski tiek sūtīts, tostarp prefiksa garuma; apakštīkls ne vienmēr ir viena lietotāja adrese.
Pārbaudot starpniekservera privātuma testu, marķējiet novērojumus atsevišķi: HTTP avots, DNS vaicājuma avots un jebkādi klienta apakštīkla dati. Lokāla un starpniekservera puses galamērķa meklēšana var mainīt šo DNS ceļu, taču rezultātam vajadzīgas šīs atšķirības, pirms tas pamato apgalvojumu par identitāti.