Starpniekservera paplašinājumu pārnešana starp Chrome un Firefox
Firefox un Chrome piedāvā līdzīgi nosauktus paplašinājumu API, bet ar atšķirīgiem konfigurācijas modeļiem. Pārnesiet maršrutēšanas politiku, nevis tikai nosaukumvietu.
chrome pārdēvēšana par browser nav pilnīga starpniekservera paplašinājuma pārnešana.
Chrome fiksētā servera konfigurācija izmanto režīma un noteikumu objektu. Firefox piedāvā savu globālo starpniekservera iestatījumu saskarni un proxy.onRequest API katram pieprasījumam. Līdzīgi nosaukumi nepadara to ievades objektus savstarpēji aizstājamus.
Sāciet ar politiku, ko vēlaties izteikt: viens fiksēts galapunkts, PAC konfigurācija vai maršruts, kas tiek izvēlēts atsevišķi katram pieprasījumam. Pēc tam izmantojiet katram pārlūkam dokumentēto saskarni.
Firefox klausītājs katram pieprasījumam var atgriezt starpniekservera informāciju no paplašinājuma koda. Tam nepieciešama starpniekservera atļauja un atbilstoša resursdatora piekļuve pārtvertajiem pieprasījumiem. Tas ir citāds dizains nekā Chrome fiksētā servera iestatījumu objekta kopēšana un cerība, ka pārlūks atpazīs katru lauku.
Pārbaudiet arī atbalstīto Firefox versiju un manifest prasības. Vecie piemēri, kas izmanto proxy.register(), apraksta agrāku API, un tiem nevajadzētu būt pašreizējā paplašinājuma pamatam.
Turiet koplietotos politikas datus atsevišķi no pārlūkam raksturīgās pielāgošanas. Testiem un diagnostikai jārāda maršruts, kas izvēlēts konkrētam mērķim katrā pārlūkā, tostarp apzināti tiešs rezultāts. Derīgs manifest un API izsaukums bez izņēmuma ir tikai sākums.