Starpniekservera mainīgo eksportēšana uz GNU Make receptēm

make palaiž lejupielādētāju; lejupielādētājs izlemj, kā izmantot starpniekserveri. GNU make gadījumā eksportējiet mainīgos Makefile līmenī, kad katrai attiecīgajai receptei tie jāsaņem:

export http_proxy := http://proxy.example:8080
export https_proxy := http://proxy.example:8080

fetch:
	curl --fail --output package.tar.gz https://downloads.example/package.tar.gz

Receptes rinda sākas ar tabulatoru. export direktīvas pieder make sintaksei un nodod vērtības komandu videi.

shell export vienā receptes rindā parasti pazūd pirms nākamās rindas, jo GNU make katrai rindai izsauc atsevišķu shell. Vienai komandai tā vietā izmantojiet shell piešķiršanu tieši ar šo komandu:

fetch:
	http_proxy=http://proxy.example:8080 https_proxy=http://proxy.example:8080 curl --fail https://downloads.example/package.tar.gz

Izmantojiet lejupielādētāja dokumentētos mainīgo nosaukumus un starpniekservera protokolu. Ja būvēšana var izmantot publisku HTTP galapunktu, izvēlieties kandidātu no HTTP starpniekserveru saraksta šīm vides vērtībām. Izpildāmajai programmai, kas ignorē šos mainīgos, nepieciešama sava starpniekservera opcija. Akreditācijas datus labāk nodot būvēšanas vidē, nevis ierakstīt Makefile.

Šie eksporti ietekmē pakārtotās komandas. Tie pēc make pabeigšanas nemaina vecāktermināļa vidi.