Starpniekservera izmantošana ar uv

Iestatiet uv starpniekservera vides mainīgos un izmantojiet system-certs, kad apstiprināta CA jau ir operētājsistēmas uzticamības krātuvē.

Vienai uv komandai POSIX čaulā iestatiet starpniekservera mainīgos pie attiecīgā izsaukuma:

HTTP_PROXY=http://203.0.113.10:8080 \
HTTPS_PROXY=http://203.0.113.10:8080 \
uv add requests

Aizstājiet piemēra galapunktu ar pakalpojuma adresi vai kandidātu no HTTP starpniekserveru saraksta. Piešķīrumi attiecas uz komandu un tās bērnprocesiem, nemainot čaulas palaišanas failus; PowerShell izmanto citu sintaksi. HTTPS galamērķi var izmantot http:// starpniekservera klausīšanās punktu. ALL_PROXY nosaka vispārēju starpniekserveri, bet NO_PROXY norāda izņēmumus.

Ja maršruts darbojas, bet apstiprinātas organizācijas CA nav uv komplektā iekļautajos Mozilla saknes sertifikātos, izmantojiet sistēmas uzticamību, kad CA tur jau ir instalēta:

HTTPS_PROXY=http://203.0.113.10:8080 \
uv --system-certs add requests

Opcija ir --system-certs. Atbilstošais mainīgais UV_SYSTEM_CERTS=true pievienots uv 0.11.0; vecākai versijai skatiet instalēto palīdzību. Atsevišķi nodrošināta PEM pakotne izmanto dokumentēto uzticamības saskarni SSL_CERT_FILE vai SSL_CERT_DIR. Neviens no šiem uzticamības iestatījumiem neizvēlas starpniekservera adresi.

Izlasiet komandas izvadi, pirms saucat to par veiksmīgu maršruta pārbaudi. uv var atkārtoti izmantot kešotus pakotņu datus bez lejupielādes. Īsta darbība var piekļūt arī failiem, pārvirzījumiem, pārvaldītām Python lejupielādēm vai Git atkarībām ārpus indeksa. Saglabājiet neizdevušos posmu ar kļūdu. Ja nepareizais maršruts saglabājas, pārbaudiet mantotās starpniekservera un izņēmumu vērtības; pakotņu indeksa maiņa izvēlas avotu, nevis pārsūtošu starpniekserveri.

Saistītie raksti